Komunikācijas eksperti diskusijā, kas norisinājās Turībā 28.novembrī, sprieda kā uzlabot medijpratību un kritisko domāšu Latvijas sabiedrībā. Eksperti atzina, ka tas būs ilgstošs process, kur jānotiek paaudzes, domāšanas un informatīvas telpas maiņai, kad sabiedrība galvenokārt patērēs Latvijas un Rietumu informatīvos medijus, kā arī iemācīsies analizēt informāciju no dažādiem avotiem un daudz plašākā mērogā.
Tāpat eksperti bija vienisprātis, ka medijpratība ir saistīta ar cilvēka izglītības līmeni, zināšanām, spēju domāt un šaubīties, analizēt informāciju ne tikai savas kopienas vidū, bet gan paraudzīties Latvijas un pasaules kontekstā, uzdot jautājumus.
Politologs, SIA „Mediju tilts” līdzīpašnieks Filips Rajevskis akcentēja izglītības nozīmi. “Jautājums, cik mēs burtiski saprotam lietas, un tas, cik mēs burtiski lietas saprotam, ir atkarīgs no mūsu izglītības līmeņa”.
Savukārt Nacionālās informācijas aģentūras LETA Datu pakalpojumu attīstības vadītājs Ivars Svilāns uzsvēra, ka, ņemot vērā, ka pasaule kļūst arvien komplicētāka un valda lielāka nenoteiktība, cilvēki mēģina vienkāršot sarežģītas lietas un atrast vienkāršākus risinājumus. Taču medijpratībā, viņaprāt, atslēgas vārds ir domāšana, un tāpēc “izglītības sistēmai ir jāiemāca nodarboties ar domāšanu kā ar regulāru procesu, ar iemaņām apstrādāt informāciju un mācīties, visu laiku apšaubīt savas iepriekšējās zināšanas”.
Diskusijā Latvijas asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem (LASAP) valdes priekšsēdētāja Kristīne Tjarve akcentēja ne tik daudz izglītības, bet gan viedokļu līdera lomu medijpratības stiprināšanā. Viņasprāt, Latvijai kā mazai valstij vēl joprojām ir spēcīga viedokļu līderu ietekme un uzticēšanās otra cilvēka viedoklim. Ja agrāk sabiedrība patērēja klasiskos medijus, tad līdz ar interneta un sociālo mediju attīstību, katrs cilvēks ir medijs. “Pirmkārt, šeit ir liels darbs ar viedokļu līderiem, kas mēs katrs esam savā kopienā, otrkārt, mums jāmācās kvalitatīvi diskutēt, cieņpilni uzklausīt arī otras puses viedokli un mēģināt iesaistīties diskusijā”, skaidro K.Tjarve.
Savukārt Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas virziena vadītāja Jana Bunkus pauda, ka kritiskās domāšanas veicināšana, kas ir medijpratības pamats, ir saistīta ar domāšanas paradumu maiņu, kā arī ilgstošu un nepārtrauktu skaidrojošo darbu, jo, pēc ekspertes domām, ar sodīšanu, piemēram, par viltus ziņu izplatīšanu nebūs līdzēts. “Šobrīd esam attapušies, ka dezinformācijas vilnis ir daudz lielāks, nekā spējam pretstatīt ar izglītojošo darbu. Tāpēc pārbaudītai, uz faktiem balstītai informācijai ir jābūt proaktīvai un apjomīgākai.” Te J.Bunkus atgādina, ka puspatiesības un viltus ziņas publiskajā vidē izplatās, kā rada pētījumi, sešas reizes ātrāk, nekā patiesa informācija. Tāpat lielas krīzes un kara situācija labs pamats, kad aktualizējas viltus ziņu jautājums un informatīvais karš, kas novērojams arī Ukrainas kara gadījumā.
To apstiprināja I.Svilāns, demonstrējot LETAS analizētos datus par viltus ziņām, proti, vārdu kopa “viltus ziņas” 2019. gada sākumā Latvijas mediju vidē kopumā ir pieminēta11 500 reizes, bet 2022.gadā 2400 reižu. Savukārt divi “pīķi” ir novērojami šī gada 24. februārī, kad Krievija iebruka Ukrainā, un 2020. gada decembrī, kad Donalds Tramps zaudēja ASV prezidenta vēlēšanās. Tas, viņaprāt, apliecina problēmas ar medijpratību apzināšanos.
Atbilstoši dažādu pētījuma datiem, Austrumeiropas valstīs, tostarp, Latvijā ir novērojams zemāks medijpratības līmenis. Politologs F.Rajevskis to skaidro kā posttotatlitāro valstu fenomenu. “Totalitārās sistēmas ir bāzētas uz misticismu. Mēs vēl joprojām esam posttotalitāra sabiedrība, un mums caur šo totalitārās propagandas kodiem ir ielikti dažādi misticisma elementi, un tāpēc mēs ļoti labi pakļaujamies. Lielākā daļa no mums ir dzimuši PSRS un bijuši šīs propagandas objekti.” Viņš norādīja, ka kara apstākļos mainās arī mediju darbības standarti, un “nevar pret totalitāru sistēmu un propagandu cīnīties ar demokrātiskiem mediju principiem. Tas nestrādā.“
Diskusiju var noskatīties ŠEIT.
Diskusija norisinājās ar Baltijas medijpratības programmas atbalstu, kas ir ASV Valsts departamenta iniciatīva un ko realizē ASV bāzēta globālā izglītības un attīstības organizācija IREX.