Profesores Velgas Vēveres viedokļraksts par kritisko domāšanu
Kas ir kritiskā domāšana?
Ir spēja analizēt informāciju un orientēties tajā, kā arī atšķirt dezinformāciju no citas informācijas, tomēr tas nenozīmē, ka neviens cilvēks neiekrīt dezinformācijas valgos. Kritiskā domāšana liek paskatīties uz jautājumu no dažādām pusēm. Piemēram, ja runājam par ziņām – pārbaudīt vairākus informācijas avotus un neticēt acīmredzamajam, lai gan ļoti reizēm gribas.
Dzīvot bez kritiskās domāšanas ir vieglāk
Lai labāk saprastu, kas ir kritiskā domāšana, mēģināsim saprast, kas ir “nekritiska” domāšana, jo reizēm pieejot jautājumam no pretējās puses, ir vieglāk saprast pašu jēdzienu. “Nekritiskā” domāšana ir akla uzticēšanās kādas cilvēku grupas, partijas, valdības, jebkāda harizmātiska līdera teiktajam, dzīvot ar sašaurinātu skatu. Piemērs – zirgs, kuram ir uzliktas klapes, lai viņu nenobiedētu garām braucošās mašīnas. “Nekritiska” domāšana ir šaurs skatījums. Līdz ar to iznāk, ka dzīvot bez kritiskās domāšanas ir daudz vieglāk, tomēr – vai pareizāk?
Pie kā novest “nekritiska” domāšana? Kritiskā situācijā cilvēks nav spējīgs pieņemt lēmumu, jo ir pieradis uzticēties sabiedriskajai domai, līderiem, jebkāda veida autoritātei, utt. Tas nenozīmē, ka nevajag uzticēties, gluži vienkārši ir jāapšauba pieejamā informācija un pat sava lēmumu pieņemšana. Tas dod mums iespēju ieraudzīt citas alternatīvas un pieņemt pareizākus un jēgpilnākus lēmumus.
“Nekritiskā” domāšana informācijas izvēlē var beigties ar to, ka ļoti grūti ir uzrakstīt jebkādu zinātnisko darbu: skolēniem zinātniski pētniecisko darbu, studentiem studiju darbu, diplomdarbu, maģistra darbu un pat disertācijas darbu. Kāpēc? Tāpēc, ka kritiskā domāšana attīsta prasmes, spējas šo informāciju klasificēt, jeb izdomāt, kas ir svarīgākais.
Vispārliecinātākie cilvēki ir tie, kuriem ir vismazāk zināšanas
Lai raksturotu ne kritisko domāšanu, bieži tiek pieminēts Danninga-Krīgera efekts: vispārliecinātākie cilvēki ir tie, kuriem ir vismazāk zināšanas. Tātad, cilvēki ir pārliecināti par savu viedokli, bet viņiem nav pietiekamu zināšanu, argumentu un viņi nav gatavi meklēt papildus informāciju. Tas palielina nezināšanas loku.
Kritiskā domāšana ir svarīga dažādās dzīves jomās, gan zinātnē, gan ikdienas dzīvē, lasot medijus, skatoties ziņas, klausoties līderos, kolēģos un ģimenes locekļos. Tas nozīmē trenēt domāšanu, lai varētu orientēties pasaulē. Protams, arī tas negarantē, ka aiziesim pareizā virzienā, bet tas dos iespēju saprast un atzīt savas kļūdas.
Kritiskais domātājs spēj iejusties cita cilvēka ādā, tas palielina toleranci pret citādāku domāšanu, pret dažādiem viedokļiem. Pasaulē nekas nav balsts un melns.
Ko sevī ietver kritiskā domāšana?
Tā ir kā piramīda, kas veidota no vairākiem slāņiem. Kas ir sekojoša:
1. Informācijas meklēšana;
2. Informācijas analīze;
3. Informācijas apstrāde;
4. Secinājumu izdarīšana.
Kritiskā domāšana ir spēja analizēt informāciju, veidot viedokli un pieņemt nosvērtus lēmumus
Mēs dzīvojam ārkārtīgi lielā informācijas pārbagātībā. Atveram internetu un tur varam pavadīt dienas. Kritiskā domāšana ir spēja šo informāciju filtrēt.
Ja runājam par publisko informāciju, jāpiemin dezinformācijas aspekts – apzināta nepatiesas informācijas izplatīšana (piemēram, troļļu armijas un čatbotu radīta informācija). Kritiskā domāšana dod saprašanu pārbaudīt kādu neparastu informāciju. Var jau būt, ka tā ir taisnība, jo dzīvē notiek trakas lietas, bet tā ir jāpārbauda.
Vēl pastāv misinformācija – kļūdaina informācija, ar kuru cilvēki dalās, nesaprotot, ka tā nav patiesa.
Ko nozīmē vārds kritisks? Ikdienā mēs to pielietojam ar negatīvu nozīmi, tomēr reizēm kritizēšana nereti nav ar mērķi aizvainot cilvēku, bet uzlabot situāciju. Tā ir iebildumu izteikšana. Kritiskā domāšana ir racionāla jeb saprātīga domāšana.
Vai kritisko domāšanu var attīstīt? Vairāk vai mazāk, jā. Vispirms jāspēj analizēt situācija, medijpratības kontekstā – atšķirt un atpazīt viltus informāciju un dezinformāciju. Kur informācija publicēta, vai ir autors, vai ir atsauces, vai autoram ir līdzīgas publikācijas, vai teksts ir loģisks, minēti ticami avoti, u.c.
Uztrenēt var, pētot dažādus piemērus, lasot tekstus, skatoties uz tekstu loģiku, utt.
Plašāka informācija pieejama podkāstā: https://medijpratiba.turiba.lv/podkasti/
Kā trenēt kritisko domāšanu?
• Lieto uzticamus medijus, kuriem var identificēt redakciju, žurnālistus, īpašniekus, utt.;
• Ieklausies viedokļu līderos un apkārtējos, tomēr veido savu viedokli;
• Lai veidotu savu argumentētu viedokli, nepieciešams lietot daudzpusīgu informāciju;
• Pārbaudi informāciju pat, ja tā šķiet ticama;
• Informē mediju vai sociālā tīkla administratoru, ja pamani viltus vai nepatiesu informāciju;
• Pārbaudi, vai sniegtajai informācijai publiskajā telpā ir autors un ir minētas atsauces uz iesaistītajām pusēm vai informācijas avotiem;
• Veidojot savu unikālo informāciju publiskajā telpā, argumentē to ar faktiem, pētījumiem, skaitļiem, profesionāļu atzinumiem, datiem, utt.
• Pārbaudi informāciju, vai tā ir pieejama arī citos medijos;
• Lasi grāmatas.
Papildu informācijai noskaties video!
Mediju vide strauji mainās. Mediji ietver visu – sākot ar avīzēm, grāmatām un skrejlapām, līdz pat vakara ziņu pārraidēm, TikTok video un Instagram ievietotiem brīvdienu pastaigu fotoattēliem. Mums vajadzīgas prasmes, lai analizētu, izvērtētu un pat veidotu vai dalītos ar ierakstiem. Turklāt mums arī jāpievērš uzmanība savām emocijām. Tie ir medijpratības pamati. Plašāk šajā video: https://veryverified.eu/lv/nodalas/1-nodala/laipni-ludzam-very-verified-tiessaistes-medijpratibas-kursa