Kas ir kritiskā domāšana?
Kas nozīmē “kritisks”? Sarunvalodā un ikdienā mēs ar šo vārdu saprotam kritikas jeb iebildumu izteikšanu. Filozofijas vēstulē kritiskā domāšana nozīmē racionālu domāšanu jeb saprātīgu domāšanu. Savukārt, vārds “racionāls” ir cēlies no vārda ratio jeb prāts. Tā nozīmē – analīze ar prāta palīdzību. Kritiskā domāšana ir veids kā mēs apskatām un apstrādājam informāciju, analizējot to un tad izdarot secinājumus.
Vai kritisko domāšanu var sevī attīstīt? Jā, var! Sevi ir nemitīgi jāizaicina apšaubīt un līdz ar to analizēt informāciju. Te daži padomi kritiskās domāšanas trenēšanai:
Apšaubi un uzdod jautājumus. Esi kritisks un nebaidies apšaubīt un uzdot jautājumus. Arī kritika mēdz būt gan pozitīva, gan negatīva. Ja kritiku uztver pozitīvi, tā ļauj mums uzlabot savu sniegumu. Arī runājot par informāciju vienmēr uzdod jautājumus un pārliecinies, vai informācija ir ticama un patiesa.
Vingrinies ikdienā. Analizē situācijas savā ikdienā, analizē ziņas, informāciju, notikumus. Uzdod jautājumu sev un meklē atbildes – vai atspoguļotā informācija ir patiesa? Vai vērā ir ņemti visi fakti, visi viedokļi? Vai uzklausīti un atspoguļoti arī tie viedokļi, kas nesaskan ar dominējošo? Lasot dažādus tekstus analizē to loģiku.
Trenē savu kritisko domāšanu. Vienmēr ir svarīgi analizēt situācijas no dažādām perspektīvām. Lai to iemācītos, noder dažādi vingrinājumi. Noderīga metode ir Edvarda de Bono 6 domāšanas cepuru uzdevums. Ar šī uzdevuma palīdzību var veicināt diskusiju grupā un mācīties informāciju pasniegt no dažādiem aspektiem un iejusties dažādu personību lomās. Lasi vairāk par metodi: https://www.debonogroup.com/services/core-programs/six-thinking-hats/
Apgūsti argumentu veidošanas tehniku. Argumentācijas māksla palīdz veidot strukturētus apgalvojumus kā arī izprotot tehniku – mums attīstās iemaņas pamanīt apgalvojumus, kas nav veidoti loģiski un nav pamatoti.
Video podkāsts - Kritiskā domāšana
Velga Vēvere, Filozofijas profesore, Biznesa augstskolas Turība lektore.
Noskaties filozofijas profesores un Biznesa augstskolas Turība lektores Velgas Vēveres podkāstu par kritisko domāšanu. Profesore vienkāršā un saprotamā stāstījumā skaidro kas tad ir kritiskā domāšana un kā to ikdienā trenēt.
Kādi ir daži no kognitīvo noslieču veidiem, un kā tie ietekmē mūsu pārliecības? Uzzini, kāpēc reizēm svarīgi sevi izaicināt un iepazīt atšķirīgus uzskatus!
Mūsu smadzenes izdara secinājumu pat tad, ja mums trūkst informācijas (piemēram, ja redzam kādu braucam dārgā automašīnā, nospriežam, ka viņš ir bagāts cilvēks), tāpēc domā kritiski jeb no sākuma uzmeklē visu iespējamo informāciju un tikai tad izdari secinājumus.
Kritiskā domāšana ir termins, ko mūsdienās dzirdēsi visur – medijos, augstskolā, ikdienas sarunās diskutējot par dažādām sabiedrībai aktuālām tēmām. Bet ko tad tas īsti nozīmē? Igors Gubenko, filozofs un Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Satori diskusijā par kritisko domāšanu skaidro: “Kritiskā domāšana ir atbildīga domāšana. Proti, tāda, kuru raksturo domātāja spēja atbildēt gan par domāšanas gaitu, gan par rezultātu. Rezultāts var izpausties gan atziņas, izteikuma, secinājuma, gan lēmuma un rīcības veidolā”.
Lasi arī citu ekspertu atziņas “Satori” diskusijā par kritisko domāšanu skolā un sabiedrībā.
Vai esi dzirdējis par Barnuma efektu – cilvēku tieksmi diezgan vispārīgus un izplūdušus aprakstus pietuvināt un attiecināt uz savu personisko pieredzi, piemērot tos savai dzīvei? Vai varbūt esi lasījis par apstiprināšanas noslieci – cilvēku tendenci meklēt, interpretēt un dot priekšroku informācijai, kas saskan ar viņu uzskatiem? Uzzini par šiem terminiem vairāk un noskaidro kā tie ietekmē mūs visus pieņemot dažādus lēmumus un izdarot secinājumus.
Noskaties video, kas ir daļa no tiešsaistes kursa medijpratībā “Very Verified Baltics”. Kurss ir pieejams latviešu, angļu, krievu, igauņu un lietuviešu valodās.
Viss kurss ir pieejams šeit – http://veryverified.eu/
Very Verified tiešsaistes kursu medijpratībā izstrādājusi ASV Valsts departamenta Baltijas Medijpratības programma, ko īsteno globālā attīstības un izglītības organizācija IREX.i